Īstermiņa aizdevumi eiro valūtā

Aizdevumi bez darba vietas


Sagribējās aizdevumu? Vai iešām situācija spiež? Nu tad parasti pirmais pēc kā cilvēki meklē ir aizdevums. Tā kā ne šie aizdevumi var tikai palīdzēt, bet arī rādīt postu. Ātrie aizdevumi bez darbavietas  nebūs tas kas tev šajā ziņā palīdzēs. Bet vispārīgi par šiem aizdevumiem būtu vērts parunāt plašāk, lai cilvēki saprastu. Kas ir un kas nav iespējams ar šiem aizdevumiem. Katrā ziņā ar aizdevumiem spēlēties nevajadzētu. Redzēsim kas mums tur galā sanāks.

Ātrie kredīti bez darba vietas. Tas ir reāli ?

Nu tad ķeramies vērsim pie ragiem. Kādreiz, sen senos laikos. Kad zāle bija zaļā un viss bija labāks. Nu tā vismaz daudzi uzskata. Tad nebija ne kādi noteikumi un likumi, kas ierobežoja šos aizdevumus.  Bet tad uzradās jauni likumi , kas šos ātros aizdevējus mazliet pielika pie sienas. Nu tas tā pārnestā nozīmē. Reāli vienkārši uzstādija noteikumus pēc kuriem tikai drīkstēja cilvēkam dot aizdevumu. Bet vispār kāpēc tas viss tā radās. Ā re če. Nu bija tāda lieta kā ekonomiskā krīze. Kāds to sauc par lielo ekonomisko krīzi. Nav svarīgi, liela vai maza, bet fakts ka tāda bija ir . Nu tad nu ko lai citu mēs tur sakām? Bija tāda. Nu tad cilvēkiem bija lielas problēmas.

Daļa treknajos gados sapirkās īpašumus kredītā. Jā bija arī tādi. Treknie gadi bija tie pirms krīzes. Visiem algas bija ļoti iespaidīgas, nu salīdzinot kā ir tagad. Un neviens jau tā īsti nedomāja ka pienāks kāda krīze vai kāds cits šāds nejauks bubulis. Kas visus plānus ņems un sagraus ka maz neliekas.Tad nu šīs krīzes laikā daudzi jo daudzi sāka izmantot šos aizdevumus. Bet paši šie aizdevumi parādījās mazliet pirms pašs krīzes sākuma. Tad arī bija pieejami šādi ātrie kredīti bez darba vietas. Arī bankas deva daudziem aizdevumus, kas strādāja celtniecībā un citās nozarēs, kur tolaik bija labas algas. Bet līdz ar pašu krīzes sākumu celtniecība apstājās. Šie labi apmaksāties cilvēki palika bez darba. Kredīta maksājumi ta palika.

Daļa kurai kavējās algas izmaksas, aizņēmās šos aizdevumus ar domu ka nu saņems algu un atdos. Tas bija pareizi darīts. Otra daļa kas paņēma šos kredītus nezināja kā atmaksās. Tā nu viņiem radās problēmas.

Kāpēc tik ierobežoti šie aizdevumi

Par cik radās šadas problēmas, daudzi nevarēja atmaksāt aizdevumu. Tas noveda pie masveida parādniekiem. Tauta tad nu bija dusmās, ko tie aizdevēji iedomājas prasīt tādus procentus un sāka saukt aizdevējus par nagu maucējiem. Tikai, iespējams, labi ja 20% no tiem nebija izmantojuši šos aizdevumus. Vispār ir daudz cilvēku kas necieš šos aizdevējus bet izmanto kā traki. Tad nu šie cilvēki tika uzklausīti no valdības puses. Tā sadarbojoties ar citiem izveidoja nelielus ierobežojumus šiem aizdevējiem. Pirmais jau ar ko viss sākās, bija ka ātrie kredīti bez darba vietas vairs nebija pieejami. Tagad lai aizņemtos tev ir jāpierāda ienākumi. Tad tikai aizdevējs tālāk izskatīs vai tev dot aizdevumu. Tas samazināja tos kas nespēj atmaksāt iazdevumus, bet tāpat bija kas nevarēja to izdarīt. Tāpēc atkal nāca jaunas likumu izmaiņas.

Šoreiz tajās jau bija citas labas un ne tik labas lietas. Tagad ienākumi jāpārbauda pie noteikta aizdevumu limita. Tāpēc arī daļa šo aizdevēju kā maksimālo summu norāda šo limitu. Lai nebūtu tik jāpārbauda šie aizdevumi. Nu tas ir mūsu minējums. Bet visticamākais tur ir kāda biznesa loģika nevis mūsu pieminētais variants. Vai tas ko mainīja? Savā ziņā jā. Tagad aizņemeis tie kas grib un var. Nevis cisiem kam tikai gribas. Nu mēs katrā ziņā to atbalstām. Jo labāk ir ka aizņemas tie kas nevar. Visiem nav nepieciešams aizņemties. Azidevējiem gan tas var nepatikt. Bet nu ko nu tu padarīsi. Likumi ir likumi. Tie kas vispār negrib aizņemties var sevi pieteikt sarkastā kuriem nevajag aizdod kredītus, jeb atteikties no tiem.